lrituma
commented
3 years ago Pēc LV akadēmiskās gramatikas, salikteņus, kuriem otrais komponents no diviem patstāvīgiem vārdiem ir divdabis, pieņemts tomēr uzskatīt par īpašības vārda paradimai piederošiem, uzskatot, ka šajā salikteņa veidošanās procesā notikusi arī adjektivēšanās. Ja tam sekojam, vārdšķira ir īpašības vārds, 43.paradigmā jau ir iekļauta, bet divdabju paradigmām jāliek klāt kā karodziņš, lai tas būtu spēkā pāri no paradigmas mantotajai vārdšķirai.
lauma
Gribēju ielikt "atsperaizšaujamais" karodizņu, ka vārdšķira ir lietvārds, bet tā nav paredzēts verbalizēt, kā arī Lauma mazliet iebilst, ka liek lietvārda vārdšķiru, jo tomēŗ nevar veidot lietvārdiem rakturīgā delināciju galotnes. Pēc izpētes gramatikā tika secināts, ka konversija process, kuram pateikt, kad tas ir galīgs, nav iespējams. Ir vārdi, par kuru piederību jaunajai vārdšķirai vairs nestrīdās, bet tur arī galotnes jau iederas deklināciju sistēmā - balts, sviests, vecāks. Pārējie ir diskutabli un tiek vērtēti pēc pētījumiem, nosakot, vai vēl lieto iepriekšējās vārdšķiras funkcijā, cik bieži, vai nav palikušas tikai senas liecības. Šādi pētījumi ir laikietilpīgi, nav perdzēts šobrīd Tēzaura komandai, kā arī kritēriji nebūs viennozīmīgi. Šobrīd sanāk, ka vārdi, kas nevar būt darbība vārdi, jo ir veidojušie no vārdkopas, nav pretī atbilstoša darbības vārda, - jaundzimušais, atpakaļejošais utt. - tiek marķēti kā īpašība vārdi ar noteikto galotni, tiek piešķirta īpašība vārda vārdšķira. Un ja uzskata, ka lieto kā lietvārdu, tad liek konversiju , ko verbalizēt kā " lietvārda nozīmē". tad, ja divdabim ir gan īpašības vārda nozīme, gan arī lietvārda nozīme, tad tas ir labs risinājums. Kā marķējot nepazaudēt info par to, ka tas ir tomēr divdabis? Sāda veida karodziņš pie īpašības vārda ir mulsinošs, bet var likt, jādomā, kā verbalizēt. Kā varētu pateikt, ka paradgima ir kā īpašības vārdam, bet statusu atstāt divdabis? Vārdi var atšķirties arī par noteiktību - citus vēl lieto reizēm ar nenoteikto galotni, citus tikai ar noteikto. Mēs ar Laumu domājam, ka konversija varētu palikt kā galvenais karodziņš, kas parāda, ka process ar šo vārdu notiek vai ir noticis. Ja sajūta, ka kāds vārds ir ļoti tuvu procesa galam, par ko liecina tas, ka vārda visas nozīmes lietotas tikai jaunās vārdšķiras funkcijā un nav iespējams atrast piemērus par citu lietojumu, tad to noteikti liek kā atsevišķi šķirkli. Problemātiski ir divdabji, kuri vārdnīcā reizēm ielikti tikai tāpēc, ka kāda no nozīmēm bijusi tieši īpašības vārda funkcijā, bet tas nenozīmē, ka netiek lietots arī kā divdabis. Tiem paliktu karodziņš par konversiju pie noteiktās nozīmes (nevis pie leksēmas), jo pie leksēmas mēs liktu tikai tiem, kuriem vairs nav verbāls lietojums.